Definify.com
Definition 2025
abdicaturus
abdicaturus
Latin
Participle
abdicātūrus m (feminine abdicātūra, neuter abdicātūrum); first/second declension
- about to reject
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abdicātūrus | abdicātūra | abdicātūrum | abdicātūrī | abdicātūrae | abdicātūra | |
| genitive | abdicātūrī | abdicātūrae | abdicātūrī | abdicātūrōrum | abdicātūrārum | abdicātūrōrum | |
| dative | abdicātūrō | abdicātūrō | abdicātūrīs | ||||
| accusative | abdicātūrum | abdicātūram | abdicātūrum | abdicātūrōs | abdicātūrās | abdicātūra | |
| ablative | abdicātūrō | abdicātūrā | abdicātūrō | abdicātūrīs | |||
| vocative | abdicātūre | abdicātūra | abdicātūrum | abdicātūrī | abdicātūrae | abdicātūra | |