Definify.com

Definition 2024


abitens

abitens

Latin

Participle

ābītēns m, f, n (genitive ābītentis); third declension

  1. departing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative ābītēns ābītentēs ābītentia
genitive ābītentis ābītentium
dative ābītentī ābītentibus
accusative ābītentem ābītēns ābītentēs ābītentia
ablative ābītente, ābītentī1 ābītentibus
vocative ābītēns ābītentēs ābītentia

1When used purely as an adjective.