Definify.com
Definition 2024
abjugaturus
abjugaturus
Latin
Participle
abjugātūrus m (feminine abjugātūra, neuter abjugātūrum); first/second declension
- about to unyoke
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abjugātūrus | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra | |
| genitive | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūrī | abjugātūrōrum | abjugātūrārum | abjugātūrōrum | |
| dative | abjugātūrō | abjugātūrō | abjugātūrīs | ||||
| accusative | abjugātūrum | abjugātūram | abjugātūrum | abjugātūrōs | abjugātūrās | abjugātūra | |
| ablative | abjugātūrō | abjugātūrā | abjugātūrō | abjugātūrīs | |||
| vocative | abjugātūre | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra | |