Definify.com
Definition 2024
abutens
abutens
Latin
Participle
abūtēns m, f, n (genitive abūtentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | abūtēns | abūtentēs | abūtentia | ||
| genitive | abūtentis | abūtentium | |||
| dative | abūtentī | abūtentibus | |||
| accusative | abūtentem | abūtēns | abūtentēs | abūtentia | |
| ablative | abūtente, abūtentī1 | abūtentibus | |||
| vocative | abūtēns | abūtentēs | abūtentia | ||
1When used purely as an adjective.