Definify.com
Definition 2025
acclaraturus
acclaraturus
Latin
Participle
acclārātūrus m (feminine acclārātūra, neuter acclārātūrum); first/second declension
- about to reveal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acclārātūrus | acclārātūra | acclārātūrum | acclārātūrī | acclārātūrae | acclārātūra | |
| genitive | acclārātūrī | acclārātūrae | acclārātūrī | acclārātūrōrum | acclārātūrārum | acclārātūrōrum | |
| dative | acclārātūrō | acclārātūrō | acclārātūrīs | ||||
| accusative | acclārātūrum | acclārātūram | acclārātūrum | acclārātūrōs | acclārātūrās | acclārātūra | |
| ablative | acclārātūrō | acclārātūrā | acclārātūrō | acclārātūrīs | |||
| vocative | acclārātūre | acclārātūra | acclārātūrum | acclārātūrī | acclārātūrae | acclārātūra | |