Definify.com
Definition 2024
adsentatus
adsentatus
Latin
Participle
adsentātus m (feminine adsentāta, neuter adsentātum); first/second declension
- Alternative form of assentātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adsentātus | adsentāta | adsentātum | adsentātī | adsentātae | adsentāta | |
| genitive | adsentātī | adsentātae | adsentātī | adsentātōrum | adsentātārum | adsentātōrum | |
| dative | adsentātō | adsentātō | adsentātīs | ||||
| accusative | adsentātum | adsentātam | adsentātum | adsentātōs | adsentātās | adsentāta | |
| ablative | adsentātō | adsentātā | adsentātō | adsentātīs | |||
| vocative | adsentāte | adsentāta | adsentātum | adsentātī | adsentātae | adsentāta | |