Definify.com
Definition 2025
adumbrans
adumbrans
Latin
Participle
adumbrāns m, f, n (genitive adumbrantis); third declension
Declension
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | adumbrāns | adumbrantēs | adumbrantia | ||
| genitive | adumbrantis | adumbrantium | |||
| dative | adumbrantī | adumbrantibus | |||
| accusative | adumbrantem | adumbrāns | adumbrantēs | adumbrantia | |
| ablative | adumbrante, adumbrantī1 | adumbrantibus | |||
| vocative | adumbrāns | adumbrantēs | adumbrantia | ||
1When used purely as an adjective.
Descendants
- English: adumbrant