Definify.com
Definition 2024
aemulaturus
aemulaturus
Latin
Participle
aemulātūrus m (feminine aemulātūra, neuter aemulātūrum); first/second declension
- about to emulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aemulātūrus | aemulātūra | aemulātūrum | aemulātūrī | aemulātūrae | aemulātūra | |
| genitive | aemulātūrī | aemulātūrae | aemulātūrī | aemulātūrōrum | aemulātūrārum | aemulātūrōrum | |
| dative | aemulātūrō | aemulātūrō | aemulātūrīs | ||||
| accusative | aemulātūrum | aemulātūram | aemulātūrum | aemulātūrōs | aemulātūrās | aemulātūra | |
| ablative | aemulātūrō | aemulātūrā | aemulātūrō | aemulātūrīs | |||
| vocative | aemulātūre | aemulātūra | aemulātūrum | aemulātūrī | aemulātūrae | aemulātūra | |