Definify.com
Definition 2024
aestimaturus
aestimaturus
Latin
Participle
aestimātūrus m (feminine aestimātūra, neuter aestimātūrum); first/second declension
- about to estimate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aestimātūrus | aestimātūra | aestimātūrum | aestimātūrī | aestimātūrae | aestimātūra | |
| genitive | aestimātūrī | aestimātūrae | aestimātūrī | aestimātūrōrum | aestimātūrārum | aestimātūrōrum | |
| dative | aestimātūrō | aestimātūrō | aestimātūrīs | ||||
| accusative | aestimātūrum | aestimātūram | aestimātūrum | aestimātūrōs | aestimātūrās | aestimātūra | |
| ablative | aestimātūrō | aestimātūrā | aestimātūrō | aestimātūrīs | |||
| vocative | aestimātūre | aestimātūra | aestimātūrum | aestimātūrī | aestimātūrae | aestimātūra | |