Definify.com
Definition 2024
alumnatus
alumnatus
Latin
Participle
alumnātus m (feminine alumnāta, neuter alumnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | alumnātus | alumnāta | alumnātum | alumnātī | alumnātae | alumnāta | |
| genitive | alumnātī | alumnātae | alumnātī | alumnātōrum | alumnātārum | alumnātōrum | |
| dative | alumnātō | alumnātō | alumnātīs | ||||
| accusative | alumnātum | alumnātam | alumnātum | alumnātōs | alumnātās | alumnāta | |
| ablative | alumnātō | alumnātā | alumnātō | alumnātīs | |||
| vocative | alumnāte | alumnāta | alumnātum | alumnātī | alumnātae | alumnāta | |
References
- alumnatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016