Definify.com
Definition 2024
amandaturus
amandaturus
Latin
Participle
āmandātūrus m (feminine āmandātūra, neuter āmandātūrum); first/second declension
- about to remove
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | āmandātūrus | āmandātūra | āmandātūrum | āmandātūrī | āmandātūrae | āmandātūra | |
| genitive | āmandātūrī | āmandātūrae | āmandātūrī | āmandātūrōrum | āmandātūrārum | āmandātūrōrum | |
| dative | āmandātūrō | āmandātūrō | āmandātūrīs | ||||
| accusative | āmandātūrum | āmandātūram | āmandātūrum | āmandātūrōs | āmandātūrās | āmandātūra | |
| ablative | āmandātūrō | āmandātūrā | āmandātūrō | āmandātūrīs | |||
| vocative | āmandātūre | āmandātūra | āmandātūrum | āmandātūrī | āmandātūrae | āmandātūra | |