Definify.com

Definition 2024


annuto

annuto

Latin

Alternative forms

Verb

annūtō (present infinitive annūtāre, perfect active annūtāvī); first conjugation, no passive

  1. Alternative form of adnūtō

Inflection

   Conjugation of annuto (first conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present annūtō annūtās annūtat annūtāmus annūtātis annūtant
imperfect annūtābam annūtābās annūtābat annūtābāmus annūtābātis annūtābant
future annūtābō annūtābis annūtābit annūtābimus annūtābitis annūtābunt
perfect annūtāvī annūtāvistī annūtāvit annūtāvimus annūtāvistis annūtāvērunt, annūtāvēre
pluperfect annūtāveram annūtāverās annūtāverat annūtāverāmus annūtāverātis annūtāverant
future perfect annūtāverō annūtāveris annūtāverit annūtāverimus annūtāveritis annūtāverint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present annūtem annūtēs annūtet annūtēmus annūtētis annūtent
imperfect annūtārem annūtārēs annūtāret annūtārēmus annūtārētis annūtārent
perfect annūtāverim annūtāverīs annūtāverit annūtāverīmus annūtāverītis annūtāverint
pluperfect annūtāvissem annūtāvissēs annūtāvisset annūtāvissēmus annūtāvissētis annūtāvissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present annūtā annūtāte
future annūtātō annūtātō annūtātōte annūtantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives annūtāre annūtāvisse annūtātūrus esse
participles annūtāns annūtātūrus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
annūtāre annūtandī annūtandō annūtandum annūtātum annūtātū

References