Definify.com
Definition 2025
arietaturus
arietaturus
Latin
Participle
arietātūrus m (feminine arietātūra, neuter arietātūrum); first/second declension
- about to batter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | arietātūrus | arietātūra | arietātūrum | arietātūrī | arietātūrae | arietātūra | |
| genitive | arietātūrī | arietātūrae | arietātūrī | arietātūrōrum | arietātūrārum | arietātūrōrum | |
| dative | arietātūrō | arietātūrō | arietātūrīs | ||||
| accusative | arietātūrum | arietātūram | arietātūrum | arietātūrōs | arietātūrās | arietātūra | |
| ablative | arietātūrō | arietātūrā | arietātūrō | arietātūrīs | |||
| vocative | arietātūre | arietātūra | arietātūrum | arietātūrī | arietātūrae | arietātūra | |