Definify.com
Definition 2024
assecuturus
assecuturus
Latin
Participle
assecūtūrus m (feminine assecūtūra, neuter assecūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assecūtūrus | assecūtūra | assecūtūrum | assecūtūrī | assecūtūrae | assecūtūra | |
| genitive | assecūtūrī | assecūtūrae | assecūtūrī | assecūtūrōrum | assecūtūrārum | assecūtūrōrum | |
| dative | assecūtūrō | assecūtūrō | assecūtūrīs | ||||
| accusative | assecūtūrum | assecūtūram | assecūtūrum | assecūtūrōs | assecūtūrās | assecūtūra | |
| ablative | assecūtūrō | assecūtūrā | assecūtūrō | assecūtūrīs | |||
| vocative | assecūtūre | assecūtūra | assecūtūrum | assecūtūrī | assecūtūrae | assecūtūra | |