Definify.com
Definition 2024
assolaturus
assolaturus
Latin
Participle
assolātūrus m (feminine assolātūra, neuter assolātūrum); first/second declension
- about to raze
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assolātūrus | assolātūra | assolātūrum | assolātūrī | assolātūrae | assolātūra | |
| genitive | assolātūrī | assolātūrae | assolātūrī | assolātūrōrum | assolātūrārum | assolātūrōrum | |
| dative | assolātūrō | assolātūrō | assolātūrīs | ||||
| accusative | assolātūrum | assolātūram | assolātūrum | assolātūrōs | assolātūrās | assolātūra | |
| ablative | assolātūrō | assolātūrā | assolātūrō | assolātūrīs | |||
| vocative | assolātūre | assolātūra | assolātūrum | assolātūrī | assolātūrae | assolātūra | |