Definify.com
Definition 2025
attacturus
attacturus
Latin
Participle
attāctūrus m (feminine attāctūra, neuter attāctūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attāctūrus | attāctūra | attāctūrum | attāctūrī | attāctūrae | attāctūra | |
| genitive | attāctūrī | attāctūrae | attāctūrī | attāctūrōrum | attāctūrārum | attāctūrōrum | |
| dative | attāctūrō | attāctūrō | attāctūrīs | ||||
| accusative | attāctūrum | attāctūram | attāctūrum | attāctūrōs | attāctūrās | attāctūra | |
| ablative | attāctūrō | attāctūrā | attāctūrō | attāctūrīs | |||
| vocative | attāctūre | attāctūra | attāctūrum | attāctūrī | attāctūrae | attāctūra | |