Definify.com
Definition 2024
attentaturus
attentaturus
Latin
Participle
attentātūrus m (feminine attentātūra, neuter attentātūrum); first/second declension
- about to attempt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attentātūrus | attentātūra | attentātūrum | attentātūrī | attentātūrae | attentātūra | |
| genitive | attentātūrī | attentātūrae | attentātūrī | attentātūrōrum | attentātūrārum | attentātūrōrum | |
| dative | attentātūrō | attentātūrō | attentātūrīs | ||||
| accusative | attentātūrum | attentātūram | attentātūrum | attentātūrōs | attentātūrās | attentātūra | |
| ablative | attentātūrō | attentātūrā | attentātūrō | attentātūrīs | |||
| vocative | attentātūre | attentātūra | attentātūrum | attentātūrī | attentātūrae | attentātūra | |