Definify.com
Definition 2024
attenturus
attenturus
Latin
Participle
attentūrus m (feminine attentūra, neuter attentūrum); first/second declension
- about to attend to
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attentūrus | attentūra | attentūrum | attentūrī | attentūrae | attentūra | |
| genitive | attentūrī | attentūrae | attentūrī | attentūrōrum | attentūrārum | attentūrōrum | |
| dative | attentūrō | attentūrō | attentūrīs | ||||
| accusative | attentūrum | attentūram | attentūrum | attentūrōs | attentūrās | attentūra | |
| ablative | attentūrō | attentūrā | attentūrō | attentūrīs | |||
| vocative | attentūre | attentūra | attentūrum | attentūrī | attentūrae | attentūra | |