Definify.com
Definition 2024
attenuaturus
attenuaturus
Latin
Participle
attenuātūrus m (feminine attenuātūra, neuter attenuātūrum); first/second declension
- about to attenuate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attenuātūrus | attenuātūra | attenuātūrum | attenuātūrī | attenuātūrae | attenuātūra | |
| genitive | attenuātūrī | attenuātūrae | attenuātūrī | attenuātūrōrum | attenuātūrārum | attenuātūrōrum | |
| dative | attenuātūrō | attenuātūrō | attenuātūrīs | ||||
| accusative | attenuātūrum | attenuātūram | attenuātūrum | attenuātūrōs | attenuātūrās | attenuātūra | |
| ablative | attenuātūrō | attenuātūrā | attenuātūrō | attenuātūrīs | |||
| vocative | attenuātūre | attenuātūra | attenuātūrum | attenuātūrī | attenuātūrae | attenuātūra | |