Definify.com
Definition 2024
auctionaturus
auctionaturus
Latin
Participle
auctiōnātūrus m (feminine auctiōnātūra, neuter auctiōnātūrum); first/second declension
- about to auction
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | auctiōnātūrus | auctiōnātūra | auctiōnātūrum | auctiōnātūrī | auctiōnātūrae | auctiōnātūra | |
| genitive | auctiōnātūrī | auctiōnātūrae | auctiōnātūrī | auctiōnātūrōrum | auctiōnātūrārum | auctiōnātūrōrum | |
| dative | auctiōnātūrō | auctiōnātūrō | auctiōnātūrīs | ||||
| accusative | auctiōnātūrum | auctiōnātūram | auctiōnātūrum | auctiōnātūrōs | auctiōnātūrās | auctiōnātūra | |
| ablative | auctiōnātūrō | auctiōnātūrā | auctiōnātūrō | auctiōnātūrīs | |||
| vocative | auctiōnātūre | auctiōnātūra | auctiōnātūrum | auctiōnātūrī | auctiōnātūrae | auctiōnātūra | |