Definify.com
Definition 2024
auctionatus
auctionatus
Latin
Participle
auctiōnātus m (feminine auctiōnāta, neuter auctiōnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | auctiōnātus | auctiōnāta | auctiōnātum | auctiōnātī | auctiōnātae | auctiōnāta | |
| genitive | auctiōnātī | auctiōnātae | auctiōnātī | auctiōnātōrum | auctiōnātārum | auctiōnātōrum | |
| dative | auctiōnātō | auctiōnātō | auctiōnātīs | ||||
| accusative | auctiōnātum | auctiōnātam | auctiōnātum | auctiōnātōs | auctiōnātās | auctiōnāta | |
| ablative | auctiōnātō | auctiōnātā | auctiōnātō | auctiōnātīs | |||
| vocative | auctiōnāte | auctiōnāta | auctiōnātum | auctiōnātī | auctiōnātae | auctiōnāta | |