Definify.com
Definition 2024
auraturus
auraturus
Latin
Participle
aurātūrus m (feminine aurātūra, neuter aurātūrum); first/second declension
- about to gild
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aurātūrus | aurātūra | aurātūrum | aurātūrī | aurātūrae | aurātūra | |
| genitive | aurātūrī | aurātūrae | aurātūrī | aurātūrōrum | aurātūrārum | aurātūrōrum | |
| dative | aurātūrō | aurātūrō | aurātūrīs | ||||
| accusative | aurātūrum | aurātūram | aurātūrum | aurātūrōs | aurātūrās | aurātūra | |
| ablative | aurātūrō | aurātūrā | aurātūrō | aurātūrīs | |||
| vocative | aurātūre | aurātūra | aurātūrum | aurātūrī | aurātūrae | aurātūra | |