Definify.com
Definition 2024
beluus
beluus
Latin
Adjective
bēluus m (feminine bēlua, neuter bēluum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bēluus | bēlua | bēluum | bēluī | bēluae | bēlua | |
| genitive | bēluī | bēluae | bēluī | bēluōrum | bēluārum | bēluōrum | |
| dative | bēluō | bēluō | bēluīs | ||||
| accusative | bēluum | bēluam | bēluum | bēluōs | bēluās | bēlua | |
| ablative | bēluō | bēluā | bēluō | bēluīs | |||
| vocative | bēlue | bēlua | bēluum | bēluī | bēluae | bēlua | |
Synonyms
- (bestial): bēluālis, bēluīnus
Related terms
References
- beluus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “beluus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.