Definify.com
Definition 2024
bilobatus
bilobatus
Latin
Adjective
bilobātus m (feminine bilobāta, neuter bilobātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bilobātus | bilobāta | bilobātum | bilobātī | bilobātae | bilobāta | |
| genitive | bilobātī | bilobātae | bilobātī | bilobātōrum | bilobātārum | bilobātōrum | |
| dative | bilobātō | bilobātō | bilobātīs | ||||
| accusative | bilobātum | bilobātam | bilobātum | bilobātōs | bilobātās | bilobāta | |
| ablative | bilobātō | bilobātā | bilobātō | bilobātīs | |||
| vocative | bilobāte | bilobāta | bilobātum | bilobātī | bilobātae | bilobāta | |