Definify.com
Definition 2025
brūnīgs
brūnīgs
Latvian
Adjective
brūnīgs (def. brūnīgais, comp. brūnīgāks, sup. visbrūnīgākais; adv. brūnīgi)
- with a tone of brown, brownish
- viršu un griķu medus ir brunīgs ― heather and buckwheat honey is brownish
- pirmo reizi mūžā garšoju cukurniedru cukuru, tāds brūnīgs, salds un dabīgs ― for the first time in my life I am tasting sugarcane sugar, so brownish, sweet and natural
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of brūnīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | brūnīgs | brūnīgi | brūnīga | brūnīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | brūnīgu | brūnīgus | brūnīgu | brūnīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | brūnīga | brūnīgu | brūnīgas | brūnīgu | |||||
dative (datīvs) | brūnīgam | brūnīgiem | brūnīgai | brūnīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | brūnīgu | brūnīgiem | brūnīgu | brūnīgām | |||||
locative (lokatīvs) | brūnīgā | brūnīgos | brūnīgā | brūnīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||