Definify.com
Definition 2025
bullaturus
bullaturus
Latin
Participle
bullātūrus m (feminine bullātūra, neuter bullātūrum); first/second declension
- about to bubble
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bullātūrus | bullātūra | bullātūrum | bullātūrī | bullātūrae | bullātūra | |
| genitive | bullātūrī | bullātūrae | bullātūrī | bullātūrōrum | bullātūrārum | bullātūrōrum | |
| dative | bullātūrō | bullātūrō | bullātūrīs | ||||
| accusative | bullātūrum | bullātūram | bullātūrum | bullātūrōs | bullātūrās | bullātūra | |
| ablative | bullātūrō | bullātūrā | bullātūrō | bullātūrīs | |||
| vocative | bullātūre | bullātūra | bullātūrum | bullātūrī | bullātūrae | bullātūra | |