Definify.com
Definition 2024
caelaturus
caelaturus
Latin
Participle
caelātūrus m (feminine caelātūra, neuter caelātūrum); first/second declension
- about to carve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | caelātūrus | caelātūra | caelātūrum | caelātūrī | caelātūrae | caelātūra | |
| genitive | caelātūrī | caelātūrae | caelātūrī | caelātūrōrum | caelātūrārum | caelātūrōrum | |
| dative | caelātūrō | caelātūrō | caelātūrīs | ||||
| accusative | caelātūrum | caelātūram | caelātūrum | caelātūrōs | caelātūrās | caelātūra | |
| ablative | caelātūrō | caelātūrā | caelātūrō | caelātūrīs | |||
| vocative | caelātūre | caelātūra | caelātūrum | caelātūrī | caelātūrae | caelātūra | |