Definify.com
Definition 2024
canturus
canturus
Latin
Participle
cantūrus m (feminine cantūra, neuter cantūrum); first/second declension
- about to sing
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cantūrus | cantūra | cantūrum | cantūrī | cantūrae | cantūra | |
| genitive | cantūrī | cantūrae | cantūrī | cantūrōrum | cantūrārum | cantūrōrum | |
| dative | cantūrō | cantūrō | cantūrīs | ||||
| accusative | cantūrum | cantūram | cantūrum | cantūrōs | cantūrās | cantūra | |
| ablative | cantūrō | cantūrā | cantūrō | cantūrīs | |||
| vocative | cantūre | cantūra | cantūrum | cantūrī | cantūrae | cantūra | |