Definify.com
Definition 2025
cavaturus
cavaturus
Latin
Participle
cavātūrus m (feminine cavātūra, neuter cavātūrum); first/second declension
- about to excavate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cavātūrus | cavātūra | cavātūrum | cavātūrī | cavātūrae | cavātūra | |
| genitive | cavātūrī | cavātūrae | cavātūrī | cavātūrōrum | cavātūrārum | cavātūrōrum | |
| dative | cavātūrō | cavātūrō | cavātūrīs | ||||
| accusative | cavātūrum | cavātūram | cavātūrum | cavātūrōs | cavātūrās | cavātūra | |
| ablative | cavātūrō | cavātūrā | cavātūrō | cavātūrīs | |||
| vocative | cavātūre | cavātūra | cavātūrum | cavātūrī | cavātūrae | cavātūra | |