Definify.com
Definition 2024
celatus
celatus
Latin
Participle
cēlātus m (feminine cēlāta, neuter cēlātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cēlātus | cēlāta | cēlātum | cēlātī | cēlātae | cēlāta | |
| genitive | cēlātī | cēlātae | cēlātī | cēlātōrum | cēlātārum | cēlātōrum | |
| dative | cēlātō | cēlātō | cēlātīs | ||||
| accusative | cēlātum | cēlātam | cēlātum | cēlātōs | cēlātās | cēlāta | |
| ablative | cēlātō | cēlātā | cēlātō | cēlātīs | |||
| vocative | cēlāte | cēlāta | cēlātum | cēlātī | cēlātae | cēlāta | |
References
- celatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers