Definify.com
Definition 2024
ceratus
ceratus
Latin
Participle
cērātus m (feminine cērāta, neuter cērātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cērātus | cērāta | cērātum | cērātī | cērātae | cērāta | |
| genitive | cērātī | cērātae | cērātī | cērātōrum | cērātārum | cērātōrum | |
| dative | cērātō | cērātō | cērātīs | ||||
| accusative | cērātum | cērātam | cērātum | cērātōs | cērātās | cērāta | |
| ablative | cērātō | cērātā | cērātō | cērātīs | |||
| vocative | cērāte | cērāta | cērātum | cērātī | cērātae | cērāta | |
References
- ceratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ceratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- CERATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “ceratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.