Definify.com
Definition 2025
competiturus
competiturus
Latin
Participle
competītūrus m (feminine competītūra, neuter competītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | competītūrus | competītūra | competītūrum | competītūrī | competītūrae | competītūra | |
| genitive | competītūrī | competītūrae | competītūrī | competītūrōrum | competītūrārum | competītūrōrum | |
| dative | competītūrō | competītūrō | competītūrīs | ||||
| accusative | competītūrum | competītūram | competītūrum | competītūrōs | competītūrās | competītūra | |
| ablative | competītūrō | competītūrā | competītūrō | competītūrīs | |||
| vocative | competītūre | competītūra | competītūrum | competītūrī | competītūrae | competītūra | |