Definify.com
Definition 2024
complexaturus
complexaturus
Latin
Participle
complexātūrus m (feminine complexātūra, neuter complexātūrum); first/second declension
- about to encompass
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | complexātūrus | complexātūra | complexātūrum | complexātūrī | complexātūrae | complexātūra | |
| genitive | complexātūrī | complexātūrae | complexātūrī | complexātūrōrum | complexātūrārum | complexātūrōrum | |
| dative | complexātūrō | complexātūrō | complexātūrīs | ||||
| accusative | complexātūrum | complexātūram | complexātūrum | complexātūrōs | complexātūrās | complexātūra | |
| ablative | complexātūrō | complexātūrā | complexātūrō | complexātūrīs | |||
| vocative | complexātūre | complexātūra | complexātūrum | complexātūrī | complexātūrae | complexātūra | |