Definify.com

Definition 2024


concionor

concionor

Latin

Verb

concionor (present infinitive concionārī, perfect active concionātus sum); first conjugation, deponent

  1. I preach or harangue

Inflection

   Conjugation of concionor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present concionor concionāris, concionāre concionātur concionāmur concionāminī concionantur
imperfect concionābar concionābāris, concionābāre concionābātur concionābāmur concionābāminī concionābantur
future concionābor concionāberis, concionābere concionābitur concionābimur concionābiminī concionābuntur
perfect concionātus + present active indicative of sum
pluperfect concionātus + imperfect active indicative of sum
future perfect concionātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present concioner concionēris, concionēre concionētur concionēmur concionēminī concionentur
imperfect concionārer concionārēris, concionārēre concionārētur concionārēmur concionārēminī concionārentur
perfect concionātus + present active subjunctive of sum
pluperfect concionātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present concionāre concionāminī
future concionātor concionātor concionantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives concionārī concionātus esse concionātūrus esse
participles concionāns concionātus concionātūrus concionandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
concionārī concionandī concionandō concionandum concionātum concionātū