Definify.com
Definition 2024
conclamaturus
conclamaturus
Latin
Participle
conclāmātūrus m (feminine conclāmātūra, neuter conclāmātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conclāmātūrus | conclāmātūra | conclāmātūrum | conclāmātūrī | conclāmātūrae | conclāmātūra | |
| genitive | conclāmātūrī | conclāmātūrae | conclāmātūrī | conclāmātūrōrum | conclāmātūrārum | conclāmātūrōrum | |
| dative | conclāmātūrō | conclāmātūrō | conclāmātūrīs | ||||
| accusative | conclāmātūrum | conclāmātūram | conclāmātūrum | conclāmātūrōs | conclāmātūrās | conclāmātūra | |
| ablative | conclāmātūrō | conclāmātūrā | conclāmātūrō | conclāmātūrīs | |||
| vocative | conclāmātūre | conclāmātūra | conclāmātūrum | conclāmātūrī | conclāmātūrae | conclāmātūra | |