Definify.com
Definition 2025
condonaturus
condonaturus
Latin
Participle
condōnātūrus m (feminine condōnātūra, neuter condōnātūrum); first/second declension
- about to forgive
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | condōnātūrus | condōnātūra | condōnātūrum | condōnātūrī | condōnātūrae | condōnātūra | |
| genitive | condōnātūrī | condōnātūrae | condōnātūrī | condōnātūrōrum | condōnātūrārum | condōnātūrōrum | |
| dative | condōnātūrō | condōnātūrō | condōnātūrīs | ||||
| accusative | condōnātūrum | condōnātūram | condōnātūrum | condōnātūrōs | condōnātūrās | condōnātūra | |
| ablative | condōnātūrō | condōnātūrā | condōnātūrō | condōnātūrīs | |||
| vocative | condōnātūre | condōnātūra | condōnātūrum | condōnātūrī | condōnātūrae | condōnātūra | |