Definify.com
Definition 2025
confortaturus
confortaturus
Latin
Participle
cōnfortātūrus m (feminine cōnfortātūra, neuter cōnfortātūrum); first/second declension
- about to strengthen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnfortātūrus | cōnfortātūra | cōnfortātūrum | cōnfortātūrī | cōnfortātūrae | cōnfortātūra | |
| genitive | cōnfortātūrī | cōnfortātūrae | cōnfortātūrī | cōnfortātūrōrum | cōnfortātūrārum | cōnfortātūrōrum | |
| dative | cōnfortātūrō | cōnfortātūrō | cōnfortātūrīs | ||||
| accusative | cōnfortātūrum | cōnfortātūram | cōnfortātūrum | cōnfortātūrōs | cōnfortātūrās | cōnfortātūra | |
| ablative | cōnfortātūrō | cōnfortātūrā | cōnfortātūrō | cōnfortātūrīs | |||
| vocative | cōnfortātūre | cōnfortātūra | cōnfortātūrum | cōnfortātūrī | cōnfortātūrae | cōnfortātūra | |