Definify.com
Definition 2024
conglobaturus
conglobaturus
Latin
Participle
conglobātūrus m (feminine conglobātūra, neuter conglobātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conglobātūrus | conglobātūra | conglobātūrum | conglobātūrī | conglobātūrae | conglobātūra | |
| genitive | conglobātūrī | conglobātūrae | conglobātūrī | conglobātūrōrum | conglobātūrārum | conglobātūrōrum | |
| dative | conglobātūrō | conglobātūrō | conglobātūrīs | ||||
| accusative | conglobātūrum | conglobātūram | conglobātūrum | conglobātūrōs | conglobātūrās | conglobātūra | |
| ablative | conglobātūrō | conglobātūrā | conglobātūrō | conglobātūrīs | |||
| vocative | conglobātūre | conglobātūra | conglobātūrum | conglobātūrī | conglobātūrae | conglobātūra | |