Definify.com
Definition 2024
congyraturus
congyraturus
Latin
Participle
congȳrātūrus m (feminine congȳrātūra, neuter congȳrātūrum); first/second declension
- about to circle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | congȳrātūrus | congȳrātūra | congȳrātūrum | congȳrātūrī | congȳrātūrae | congȳrātūra | |
| genitive | congȳrātūrī | congȳrātūrae | congȳrātūrī | congȳrātūrōrum | congȳrātūrārum | congȳrātūrōrum | |
| dative | congȳrātūrō | congȳrātūrō | congȳrātūrīs | ||||
| accusative | congȳrātūrum | congȳrātūram | congȳrātūrum | congȳrātūrōs | congȳrātūrās | congȳrātūra | |
| ablative | congȳrātūrō | congȳrātūrā | congȳrātūrō | congȳrātūrīs | |||
| vocative | congȳrātūre | congȳrātūra | congȳrātūrum | congȳrātūrī | congȳrātūrae | congȳrātūra | |