Definify.com
Definition 2025
coniuraturus
coniuraturus
Latin
Participle
coniūrātūrus m (feminine coniūrātūra, neuter coniūrātūrum); first/second declension
- about to conspire
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coniūrātūrus | coniūrātūra | coniūrātūrum | coniūrātūrī | coniūrātūrae | coniūrātūra | |
| genitive | coniūrātūrī | coniūrātūrae | coniūrātūrī | coniūrātūrōrum | coniūrātūrārum | coniūrātūrōrum | |
| dative | coniūrātūrō | coniūrātūrō | coniūrātūrīs | ||||
| accusative | coniūrātūrum | coniūrātūram | coniūrātūrum | coniūrātūrōs | coniūrātūrās | coniūrātūra | |
| ablative | coniūrātūrō | coniūrātūrā | coniūrātūrō | coniūrātūrīs | |||
| vocative | coniūrātūre | coniūrātūra | coniūrātūrum | coniūrātūrī | coniūrātūrae | coniūrātūra | |