Definify.com
Definition 2024
connivens
connivens
Latin
Participle
connīvēns m, f, n (genitive connīventis); third declension
- Alternative form of cōnīvens
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | connīvēns | connīventēs | connīventia | ||
| genitive | connīventis | connīventium | |||
| dative | connīventī | connīventibus | |||
| accusative | connīventem | connīvēns | connīventēs | connīventia | |
| ablative | connīvente, connīventī1 | connīventibus | |||
| vocative | connīvēns | connīventēs | connīventia | ||
1When used purely as an adjective.