Definify.com
Definition 2024
conquaesiturus
conquaesiturus
Latin
Participle
conquaesītūrus m (feminine conquaesītūra, neuter conquaesītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conquaesītūrus | conquaesītūra | conquaesītūrum | conquaesītūrī | conquaesītūrae | conquaesītūra | |
| genitive | conquaesītūrī | conquaesītūrae | conquaesītūrī | conquaesītūrōrum | conquaesītūrārum | conquaesītūrōrum | |
| dative | conquaesītūrō | conquaesītūrō | conquaesītūrīs | ||||
| accusative | conquaesītūrum | conquaesītūram | conquaesītūrum | conquaesītūrōs | conquaesītūrās | conquaesītūra | |
| ablative | conquaesītūrō | conquaesītūrā | conquaesītūrō | conquaesītūrīs | |||
| vocative | conquaesītūre | conquaesītūra | conquaesītūrum | conquaesītūrī | conquaesītūrae | conquaesītūra | |