Definify.com
Definition 2024
conservativus
conservativus
Latin
Adjective
cōnservātīvus m (feminine cōnservātīva, neuter cōnservātīvum); first/second declension
- conservative (politically)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnservātīvus | cōnservātīva | cōnservātīvum | cōnservātīvī | cōnservātīvae | cōnservātīva | |
| genitive | cōnservātīvī | cōnservātīvae | cōnservātīvī | cōnservātīvōrum | cōnservātīvārum | cōnservātīvōrum | |
| dative | cōnservātīvō | cōnservātīvō | cōnservātīvīs | ||||
| accusative | cōnservātīvum | cōnservātīvam | cōnservātīvum | cōnservātīvōs | cōnservātīvās | cōnservātīva | |
| ablative | cōnservātīvō | cōnservātīvā | cōnservātīvō | cōnservātīvīs | |||
| vocative | cōnservātīve | cōnservātīva | cōnservātīvum | cōnservātīvī | cōnservātīvae | cōnservātīva | |
References
- CONSERVATIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)