Definify.com
Definition 2024
consueturus
consueturus
Latin
Participle
cōnsuētūrus m (feminine cōnsuētūra, neuter cōnsuētūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsuētūrus | cōnsuētūra | cōnsuētūrum | cōnsuētūrī | cōnsuētūrae | cōnsuētūra | |
| genitive | cōnsuētūrī | cōnsuētūrae | cōnsuētūrī | cōnsuētūrōrum | cōnsuētūrārum | cōnsuētūrōrum | |
| dative | cōnsuētūrō | cōnsuētūrō | cōnsuētūrīs | ||||
| accusative | cōnsuētūrum | cōnsuētūram | cōnsuētūrum | cōnsuētūrōs | cōnsuētūrās | cōnsuētūra | |
| ablative | cōnsuētūrō | cōnsuētūrā | cōnsuētūrō | cōnsuētūrīs | |||
| vocative | cōnsuētūre | cōnsuētūra | cōnsuētūrum | cōnsuētūrī | cōnsuētūrae | cōnsuētūra | |