Definify.com
Definition 2024
coronaturus
coronaturus
Latin
Participle
corōnātūrus m (feminine corōnātūra, neuter corōnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | corōnātūrus | corōnātūra | corōnātūrum | corōnātūrī | corōnātūrae | corōnātūra | |
| genitive | corōnātūrī | corōnātūrae | corōnātūrī | corōnātūrōrum | corōnātūrārum | corōnātūrōrum | |
| dative | corōnātūrō | corōnātūrō | corōnātūrīs | ||||
| accusative | corōnātūrum | corōnātūram | corōnātūrum | corōnātūrōs | corōnātūrās | corōnātūra | |
| ablative | corōnātūrō | corōnātūrā | corōnātūrō | corōnātūrīs | |||
| vocative | corōnātūre | corōnātūra | corōnātūrum | corōnātūrī | corōnātūrae | corōnātūra | |