Definify.com
Definition 2024
curaturus
curaturus
Latin
Participle
cūrātūrus m (feminine cūrātūra, neuter cūrātūrum); first/second declension
- about to arrange
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cūrātūrus | cūrātūra | cūrātūrum | cūrātūrī | cūrātūrae | cūrātūra | |
| genitive | cūrātūrī | cūrātūrae | cūrātūrī | cūrātūrōrum | cūrātūrārum | cūrātūrōrum | |
| dative | cūrātūrō | cūrātūrō | cūrātūrīs | ||||
| accusative | cūrātūrum | cūrātūram | cūrātūrum | cūrātūrōs | cūrātūrās | cūrātūra | |
| ablative | cūrātūrō | cūrātūrā | cūrātūrō | cūrātūrīs | |||
| vocative | cūrātūre | cūrātūra | cūrātūrum | cūrātūrī | cūrātūrae | cūrātūra | |