Definify.com
Definition 2024
deambulaturus
deambulaturus
Latin
Participle
deambulātūrus m (feminine deambulātūra, neuter deambulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | deambulātūrus | deambulātūra | deambulātūrum | deambulātūrī | deambulātūrae | deambulātūra | |
| genitive | deambulātūrī | deambulātūrae | deambulātūrī | deambulātūrōrum | deambulātūrārum | deambulātūrōrum | |
| dative | deambulātūrō | deambulātūrō | deambulātūrīs | ||||
| accusative | deambulātūrum | deambulātūram | deambulātūrum | deambulātūrōs | deambulātūrās | deambulātūra | |
| ablative | deambulātūrō | deambulātūrā | deambulātūrō | deambulātūrīs | |||
| vocative | deambulātūre | deambulātūra | deambulātūrum | deambulātūrī | deambulātūrae | deambulātūra | |