Definify.com
Definition 2024
decepturus
decepturus
Latin
Participle
dēceptūrus m (feminine dēceptūra, neuter dēceptūrum); first/second declension
- about to catch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēceptūrus | dēceptūra | dēceptūrum | dēceptūrī | dēceptūrae | dēceptūra | |
| genitive | dēceptūrī | dēceptūrae | dēceptūrī | dēceptūrōrum | dēceptūrārum | dēceptūrōrum | |
| dative | dēceptūrō | dēceptūrō | dēceptūrīs | ||||
| accusative | dēceptūrum | dēceptūram | dēceptūrum | dēceptūrōs | dēceptūrās | dēceptūra | |
| ablative | dēceptūrō | dēceptūrā | dēceptūrō | dēceptūrīs | |||
| vocative | dēceptūre | dēceptūra | dēceptūrum | dēceptūrī | dēceptūrae | dēceptūra | |