Definify.com

Definition 2024

declamito

declamito

Latin

Verb

dēclāmitō ‎(present infinitive dēclāmitāre, perfect active dēclāmitāvī, supine dēclāmitātum); first conjugation

  1. I declame

Inflection

   Conjugation of declamito (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēclāmitō dēclāmitās dēclāmitat dēclāmitāmus dēclāmitātis dēclāmitant
imperfect dēclāmitābam dēclāmitābās dēclāmitābat dēclāmitābāmus dēclāmitābātis dēclāmitābant
future dēclāmitābō dēclāmitābis dēclāmitābit dēclāmitābimus dēclāmitābitis dēclāmitābunt
perfect dēclāmitāvī dēclāmitāvistī dēclāmitāvit dēclāmitāvimus dēclāmitāvistis dēclāmitāvērunt, dēclāmitāvēre
pluperfect dēclāmitāveram dēclāmitāverās dēclāmitāverat dēclāmitāverāmus dēclāmitāverātis dēclāmitāverant
future perfect dēclāmitāverō dēclāmitāveris dēclāmitāverit dēclāmitāverimus dēclāmitāveritis dēclāmitāverint
passive present dēclāmitor dēclāmitāris, dēclāmitāre dēclāmitātur dēclāmitāmur dēclāmitāminī dēclāmitantur
imperfect dēclāmitābar dēclāmitābāris, dēclāmitābāre dēclāmitābātur dēclāmitābāmur dēclāmitābāminī dēclāmitābantur
future dēclāmitābor dēclāmitāberis, dēclāmitābere dēclāmitābitur dēclāmitābimur dēclāmitābiminī dēclāmitābuntur
perfect dēclāmitātus + present active indicative of sum
pluperfect dēclāmitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēclāmitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēclāmitem dēclāmitēs dēclāmitet dēclāmitēmus dēclāmitētis dēclāmitent
imperfect dēclāmitārem dēclāmitārēs dēclāmitāret dēclāmitārēmus dēclāmitārētis dēclāmitārent
perfect dēclāmitāverim dēclāmitāverīs dēclāmitāverit dēclāmitāverīmus dēclāmitāverītis dēclāmitāverint
pluperfect dēclāmitāvissem dēclāmitāvissēs dēclāmitāvisset dēclāmitāvissēmus dēclāmitāvissētis dēclāmitāvissent
passive present dēclāmiter dēclāmitēris, dēclāmitēre dēclāmitētur dēclāmitēmur dēclāmitēminī dēclāmitentur
imperfect dēclāmitārer dēclāmitārēris, dēclāmitārēre dēclāmitārētur dēclāmitārēmur dēclāmitārēminī dēclāmitārentur
perfect dēclāmitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēclāmitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēclāmitā — — dēclāmitāte —
future — dēclāmitātō dēclāmitātō — dēclāmitātōte dēclāmitantō
passive present — dēclāmitāre — — dēclāmitāminī —
future — dēclāmitātor dēclāmitātor — — dēclāmitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēclāmitāre dēclāmitāvisse dēclāmitātūrus esse dēclāmitārī dēclāmitātus esse dēclāmitātum īrī
participles dēclāmitāns — dēclāmitātūrus — dēclāmitātus dēclāmitandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēclāmitāre dēclāmitandī dēclāmitandō dēclāmitandum dēclāmitātum dēclāmitātū

References

Etymology

From dēclāmō +‎ -itō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /deːˈklaː.mi.toː/, [deːˈkɫaː.mɪ.toː]

Similar Results