Definify.com
Definition 2024
declinatus
declinatus
Latin
Participle
dēclīnātus m (feminine dēclīnāta, neuter dēclīnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēclīnātus | dēclīnāta | dēclīnātum | dēclīnātī | dēclīnātae | dēclīnāta | |
| genitive | dēclīnātī | dēclīnātae | dēclīnātī | dēclīnātōrum | dēclīnātārum | dēclīnātōrum | |
| dative | dēclīnātō | dēclīnātō | dēclīnātīs | ||||
| accusative | dēclīnātum | dēclīnātam | dēclīnātum | dēclīnātōs | dēclīnātās | dēclīnāta | |
| ablative | dēclīnātō | dēclīnātā | dēclīnātō | dēclīnātīs | |||
| vocative | dēclīnāte | dēclīnāta | dēclīnātum | dēclīnātī | dēclīnātae | dēclīnāta | |
References
- declinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “declinatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.